Riga

  • 0 0
  • (Rated 0 Stars)
  •  11-5-2020
  •  15

Автор:Колектив
Издателство:Sla "LKC", Riga
Страници:168
Корици:Твърди
Година:2008
Броя:1
ISBN:9789984927695 Тегло (гр.): Формат: 220 / 280 Състояние: Отлично
Луксозен, цветен албум за Riga, положен във футляр - неизползвана книга на латвийски език.

Riga....
 no vecākajām pilsētām Baltijas juras austrumu piekraste.
un pasaules vējos - pakļauta dažādām ietekmēm un norisēm, pārdzīvojusi ilgus un grūtus atkarības gadus, badu, mēri, ugunsgrēkus un kara postījumus, spiesta padoties un kalpot svešām varām, lai atkal no jauna atdzimtu un justos brīva.

Pirms vairāk nekā 800 gadiem Daugavas labajā krastā, 18 km no tās ietekas jūrā, vietā, kur Rīgas upe, apmetot loku, izveido pussalu, uz dzīvi apmetās pirmie iedzīvotāji - lībieši un latvieši. Par senlaikiem palikušas ārkārtīgi skopas ziņas, drīzāk minējumi un pētnieku pieņēmumi.

Bīskaps Alberts no Bukshēvdenu dzimtas ierindojams starp redzamākajiem politiķiem Baltijas vēsturē krusta kara laikā. Viņš dzimis ap I 165. gadu Vācijā, kādu laiku bijis domkungs Brēme-nē, bet I 199. gadā iecelts par Livonijas bīskapu. Pēc iecelšanas amatā Alberts veselu gadu Vācijā, Dānijā un Gotlandē vervēja krusta karotājus un tikai 1200. gada vasarā ar lielu karaspēku 23 kuģos iebrauca Daugavā un apmetās Ikšķilē, apmēram 30 km augšpus Rīgas, kur pirmos nocietinājuma mūrus jau I 185. gadā bija cēlis bīskaps Meinhards. Tikai 1201. gadā Alberts pārcēla savu rezidenci no Ikšķiles uz Rīgu, padarīdams to par nozīmīgāko administratīvo centru Livonijā. Tradicionāli šis gads tiek uzskatīts par Rīgas dibināšanas laiku.

Albertam bija pieci brāļi, divi svaiņi un pusbrālis. Bīskaps neskopojās ar augstiem amatiem saviem radiniekiem. Ievērojamākais no brāļiem bija Hermans Bukshēvdens, Tērbatas dibinātājs un Tērbatas bīskaps no 1224. līdz 1243. gadam.

Tas bija ārkārtīgi sarežģīts, pretrunu pilns savstarpēju cīņu laiks. Ne velti bīskapu Albertu dēvē par cilvēku, kurš valdīja ar krustu un zobenu. Viņš 1202. gadā deva svētību Zobenbrāļu ordeņa dibināšanai.

Vācu nocietinājumu kopš tā pastāvēšanas centās iznīcināt vietējās ciltis. 1203. gadā Rīgai uzbruka Jersikas karalis Visvaldis ar lietuviešiem, gadu vēlāk lietuvieši ar Aizkraukles un Lielvārdes lībiešiem, tiem pa pēdām sekoja Salaspils lībiešu vadonis Ako. 1210. gadā Rīga piedzīvoja pašu bīstamāko - kuršu uzbrukumu.

Alberta bīskapa valdīšanas laikā Rīga strauji uzplauka kā tirdzniecības osta un cietoksnis. Viens no viņa pirmajiem rīkojumiem bija par mūra ēku celtniecību, jo neskaitāmie uzbrukumi un ugunsgrēki gandrīz nopostīja visu līdzšinējo koka apbūvi.

Dažu desmit gadu laikā izdevās pakļaut visu Livonijas teritoriju, izņemot Zemgali. Rīgu kā militāru atbalsta bāzi apjoza dabiski šķēršļi un īpaši celti nocietinājumi, pārvēršot to par vienu no stiprākajiem Baltijas jūras austrumu piekrastes cietokšņiem.

Viduslaiku Rīgas robežas veidoja dabisko un mākslīgo nocietinājumu sistēma. Akmens mūri sāka celt pēc 1201. gada, un 13. gadsimta vidū tas aptvēra Rīgu no visām pusēm. 14. gadsimtā pilsētas teritorija bija 28 ha liela. Šajās robežās tā nodzīvoja vairākus gadsimtus. Tagad tās teritorija ir tūkstoškārt lielāka - aizņem 30 717 hektārus.

Gadsimtiem rīdziniekus modinājuši zeltainie gaiļi baznīcu torņos. Tie pilsētniekiem vēstīja, no kurienes iegriezies vējš. Ja tas pūta no jūras, tad bija jāgaida ciemiņi.

1282. gadā Rīga pievienojās Hanzas savienībai. Kopā ar citām Livonijas pilsētām Rīga veidoja t.s. Livonijas ceturtdaļu, kam Hanzā bija liela ietekme. Hanzas savienība 14.-15. gs. apvienoja ap 200 pilsētu, kļūdama par nozīmīgu saimniecisku, militāru un politisku spēku.

Rīga kopš dzimšanas bijusi tirgotāju un amatnieku pilsēta. Kad ostā pietauvojās tālbraucēji ar svešzemju precēm, pilsētniekiem miegu vajadzēja nolikt pagalvī un pašiem naski steigties uz ostu. Lielie kuģi Daugavā varēja ienākt tikai līdz pirmajām krācēm. Tos vajadzēja pārkraut mazākos kuģīšos, kuri devās augšup pa upi, pārkāpjot 140 krāces.

14. gadsimtā ieviesa izkrautņu spaidus, kas noteica, ka visas preces ostā jāizkrauj un jāglabā līdz tās nopērk kāds Rīgas tirgotājs. 1370. gadā aizliedza tirdzniecību viesim ar viesi, kā an mazumtirdzniecību iebraucējiem. Kaut gan šie likumi vēlāk kļuva par traucēkli, tos atcēla tikai 1861. gadā.

Daugavas ceļš savu nozīmi zaudēja pēc Rīgas - Dinaburgas dzelzceļa izbūves 1861. gadā. Vēlāk to pagarināja līdz Vitebskai Baltkrievijā un Orlai Krievijā. Modernie transporta veidi un satiksmes ceļi kļuva par noteicošajiem. Tagad Daugavu veido spēkstaciju kaskāde, bet Rīgas osta joprojām ir viena no lielākajām un nozīmīgākajām Baltijas jūrā.

19. gadsimtā, pēc vecpilsētas atbrīvošanas no aizsargvaļņiem un nocietinājumu sistēmām, Rīga strauji attīstās un iegūst jaunus apjomus, pilsētas plānojumu un 10 ha plašu kanālmalas apstādījumu zonu, kam līdzīga ir tikai Vīnē. Kopš tiem laikiem Rīgu dēvē par dārzu un parku pilsētu.

Rīgas vēsturiskais centrs 1997. gadā tika iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā, tostarp Vecrīgas, jūgendstila un koka apbūvju dēļ. Vecrīga ir atzīts vēstures piemineklis, kas pārdzīvojis gadu simtus, jūgendstils - viens no vispretrunīgākajiem, savulaik noniecinātiem, tad atkal atzītiem un cildinātiem arhitektūras stiliem, kas nostaigājis ērkšķainos 20. gs. ceļus, bet koka apbūve - mājīga nostalģija, kas nejaušības dēļ aizķērusies lielpilsētas steigā, augstprātībā un varenībā.

Koka Rīga ir izdzīvojusi negribēta - jau vairāk nekā pirms simts gadiem tika nolemts Rīgas centrā koka ēkas necelt. Diez vai tur būtu palikusi kāda no tām, ja Pirmais pasaules karš nebūtu apturējis straujo būvniecības uzplaukumu. Tagad koka apbūve kļuvusi par modes lietu Skandināvijā un daudzās Rietumeiropas valstīs, izdzīvošanas programma radīta arī Rīgā, pateicoties pašmāju entuziastiem.

Savā garajā mūžā Rīga izbaudījusi gan vācu un poļu, gan zviedru un krievu maizi, bijusi Zviedrijas lielākā pilsēta un Krievijas provinces industriāli attīstītākais centrs ar pirmo auto un lidmašīnu būvi, ar aizmetņiem kosmosa būvē un pirmo minifotoaparātu pasaulē. Elektriskie vilcieni un tramvaji, lauksaimniecības mašīnas, mikroautobusi un radioaparāti ir daļa no vēstures, ko Rīga atstāja padomju laikam. Tagad dzimst jauna Rīga ar skatu nākotnē un pasaulē.

1918. gada 18. novembrī Latvijas Tautas padome pasludināja Latviju par brīvu, neatkarīgu un demokrātisku valsti. Uz šo valstiskumu, kas katrai tautai ir dabiskā iespēja saglabāt sevi kā tautu, latvieši bija spiesti iet gadsimtus. Arī sirmās Rīgas mūžā tā bija liktenīga diena - pirmo reizi tā kļuva par neatkarīgas valsts galvaspilsētu.

2-RIGA
Категория › Латвийски език

Допълнителни снмики

Все още няма коментари...

Info! За съжаление само регистрираните потребители могат да публикуват коментари.Моля, влезте или се регистрирайте.